Lielākajai Saules sistēmas planētai, gāzes gigantam Jupiteram, ir milzīgi izmēri un masa, kas 2,47 reizes pārsniedz visu pārējo sistēmas planētu masu summu. Sakarā ar samērā ātro griešanos ap savu asi, viena apgrieziena laikā notiek apmēram desmit Zemes stundas, Jupiters rada spēcīgu magnetosfēras efektu uz diezgan lielu telpu, kas atrodas planētas tiešā tuvumā.
Toma Nordheima vadītajos zinātniskajos pētījumos Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā galvenā uzmanība tika pievērsta gāzes giganta un viena tā satelīta, Eiropas, mijiedarbības fizisko procesu izpētei.
Eiropa ir viens no interesantākajiem no zinātnes viedokļa objektiem, kas atrodas Jupitera tiešā tuvumā. Satelīts ir pietiekami liels, lai varētu veikt novērojumus no Zemes un caur orbitālajiem teleskopiem. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka Eiropā nav savas atmosfēras.
Pētnieku interese par Eiropu ir saistīta ar faktu, ka spektrālā analīze parādīja, ka satelīta iekšpusē ir šķidrs ūdens, kas ir astoņi procenti no kopējās objekta vērtības. Ūdens rezerves Eiropā deviņdesmit kilometru laikā nonāk dziļi satelītā. Kopējais ūdens daudzums objektā ir daudz lielāks nekā pasaules okeānos.Atšķirība ir tā, ka Eiropā ūdens resursi ir paslēpti zem bieziem ledus slāņiem.
Astronomu un biologu paziņojums par dzīvības formu iespējamo eksistenci ūdenī zem Eiropas ledus apvalka ir svarīgs. Zinātnieki ir modelējuši fizisko procesu mijiedarbību starp Jupiteru un Eiropu, kā arī Saules radioaktīvā kosmiskā starojuma ietekmi uz satelītu. Tika atzīmēts pozitīvs fakts, ka milzu planēta ar savu elektromagnētisko lauku aptver kosmosu ap Eiropu, ievērojami kompensējot savas magnetosfēras neesamību.
Iznīcinošie kosmiskie stari satelītā iekļūst tikai okeāna augšējos slāņos, tāpēc organiskā dzīvība var labi pastāvēt lielā dziļumā. Turklāt nekaitīgāku daļiņu un staru straume no Jupitera mijiedarbojas ar spēcīgu kosmiskā saules starojuma straumi. Krustenisko reakciju rezultātā notiek enerģijas neitralizācija, kas negatīvi ietekmē bioloģiskos organismus, un iegūtie savienojumi pat neieplūst Eiropas biezā ledus slānī.
Modelēšanas rezultāti ļāva secināt, ka, neraugoties uz atmosfēras trūkumu Eiropā, pastāv iespēja, ka ledus slānī virspusē ir noteikts skābekļa un citu savienojumu daudzums, kas izraisa bioloģisko organismu dzīvībai svarīgo aktivitāti.
Iegūtie dati ir nopietns iemesls, lai visa pasaules sabiedrība un zinātne tuvākā nākotnē palielinātu detalizētāka Eiropas pētījuma aktivitātes.Amerikāņu pētnieki ir gatavi piedāvāt praktiskus uzlabojumus jaunas starpplanētu zondes palaišanai Eiropā, kas var nolaisties uz satelīta virsmas un urbt dažus metrus dziļu urbumu. Tādējādi zem attiecīgā kosmosa objekta ledainā apvalka var iegūt organiskās dzīvības pēdas.