Zvaigzne 49 atrodas Ceti zvaigznājā. ALMA ziņo par šo pieņēmumu.
Zinātnieki, izmantojot ALMA radioteleskopus, kas uzstādīti Čīlē, spēja salabot lielu putekļu disku, kas atrodas netālu no Ķīnas zvaigznāja 49. zvaigznes. Objekts ir aptuveni 40 miljonus gadu vecs. Pašreizējie modeļi nosaka, ka putekļi, gāze ap šādiem jauniem priekšmetiem ir jāizkliedē kosmosā. No tā tad veidojas jaunas planētas. Par to paziņoja astronoms Aija Higuči ar kolēģiem, kuri strādā Japānas Astrofizikas observatorijā. Viņi publicēja pētījumu rezultātus astrofizikas zinātniskajos žurnālos.
Esošie modeļi apgalvo, ka planētas ap zvaigznēm veidojas no diska paliekām, kas sastāv no gāzēm un putekļiem un ieskauj jaunizveidoto jauno zvaigzni. Nelielas gāzes daļiņas saiet kopā un salīmējas, un salīdzinoši īsā laikā no tām veidojas cietie vai gāzveida ķermeņi. Atlikušo gāzes daudzumu saules vēja spiedienā nogādā kosmosā. Tādējādi zvaigznei ir jaunas, jaunas planētas un ierobežots putekļu disks, kas neeksistē ilgi.
Jaunākie novērojumi norāda, ka atlikušajā diskā var būt liels daudzums gāzes ar nelielu masu. Tas veido nākotnes gāzes giganti.Šī gāze tika atrasta zvaigznes zvaigznei, kas pieder Ķīnas zvaigznājam, putekļu diskā. Tas sastāv no oglekļa atomiem.
Interesanti, ka šīs gāzes izrādījās 10 reizes vairāk, nekā astrofiziķi iepriekš bija gaidījuši. Tajā astronomi atklāja salīdzinoši reta 13. izotopa klātbūtni. Pateicoties augstas precizitātes teleskopa klātbūtnei, zinātnieki saņēma augstas kvalitātes attēlus no Ķīnas apkārtnes. Tādējādi viņi varēja redzēt ogļhidrātu atomu sadalījumu gāzes mākoņa telpā.
Rezultātā tika ierosināti 2 ieteikumi par gāzes vielas izcelsmi.
Tas paliek no protoplanetārā mākoņa. Šajā gadījumā pašreizējie modeļi nespēj izskaidrot, kā ap zvaigzni 49 cirkulē milzīgs gāzes daudzums.
Gāze varētu parādīties biežu to objektu sadursmju dēļ, kas ir atbildīgas par protoplanetu veidošanos. Viņi varētu izkliedēt putekļu daļiņas. Šī procesa laikā šādi kodoli spēj izdalīt noteiktu daudzumu gāzes. Bet nav teorētisku modeļu, kā tas varēja notikt un cik daudz gāzes un putekļu ir saglabājušies. Turklāt sadursmju skaits ap zvaigzni 49 joprojām ir niecīgs.
Tas viss liek domāt, ka pašreizējie planētu attīstības modeļi ir būtiski jāpilnveido. To pilnveidošana ļauj mums atklāt dažus ne tikai eksoplanetu, bet arī planētu veidošanās noslēpumus mūsu Saules sistēmā. Iespējams, ka pētījumu rezultāti var noskaidrot Zemes vecumu.